“Bērna šūpulītis – lielāks par valsti,
Tur guļ maza bezgalība.
Noslēpumaina ir šūpulīša šūpošana,
Tur tiek ucināta nākotne.
Tur autiņos tiek gadīti
visi spēki, visi notikumi,
visa nevainība, visa vaina,
visa mistiskā cilvēka dzīve.”
(Uuno Kailas)
Kad bērns vai jaunietis tiek pieteikts psihoterapijai, svarīgi ir saprast problēmas būtību.
Var būt nepieciešama psihiatriska vai psiholoģiska izpēte. Tiek pētīts kā bērns vai jaunietis ir ticis galā ar attīstības uzdevumiem, kādas ir viņa vājās un stiprās puses, un ko var darīt, lai atvieglotu radušās problēmas.
Ja psihoterapija tiek ieteikta, tad arī te no jauna ir jāveic izvērtējums, lai novērtētu, vai ar savām terapijas metodēm psihoterapeits varēs palīdzēt tieši šim bērnam vai jaunietim.
Katrs gadījums ir individuāls un risinājums jāmeklē konkrētam gadījumam.
Psihoterapeitam ir jābūt atbilstošai izglītībai.
Bērna vai jaunieša dabiskā attīstība vēl nav beigusies un terapijai nepieciešama daudzu cilvēku kopdarbība. Vai vecāki spēs pietiekami atbalstīt terapiju?
Reizēm vecāki grib ātru risinājumu!
Der atcerēties,ka psihoterapija ir nozīmīgs ieguldījums visiem terapijā iesaistītajiem.
Situācijas izvērtēšana prasa iedziļināšanos un tikai pēc tam var secināt, kā turpināt.
Izvērtējumam svarīgi ir ievākt informāciju, kur svarīga loma ir bērna vai jaunieša vecākiem. Reizēm vērtīgu informāciju var sniegt bērnudārza darbinieki vai skolotāji, reizēm arī sociālie darbinieki. Sazināšanās ar šiem “svešajiem” pieaugušajiem notiek tikai ar vecāku atļauju.
Uzklausot pieaugušos, var iegūt informāciju gan par pacienta tā brīža situāciju, gan faktoriem, kam ir nozīme bērna un jaunieša attīstībā un terapijā.
Satiekoties ar bērnu vai jaunieti, viņi tiek izjautāti vecumam saprotamā valodā. Bērni,lielākoties ,neizprot,ka viņiem ir grūtības, bet vairāk uzskata,ka apkārtējā pasaule ir nepilnīga un nepareiza.
Svarīgi ir izpētīt attiecības, ko veido bērni un jaunieši( ar vienaudžiem,vecākiem,grupā,citiem pieaugušiem). Draudzības kvalitāte ļoti labi raksturo bērna un jaunieša psihiskās īpašības, parāda viņa funkcionēšanas līmeni. Svarīga ir arī mācību procesa norise skolas vecuma bērniem. Kā veicas darbs klasē un kā mājas darbi? Galvenais nav atzīmes vai prāta spējas, bet gan spēja tikt galā ar problēmām, spēja tiekties pēc risinājuma. Mazākiem bērniem svarīgikā tiek galā ar ikdienas darbībām.
Bērnu un pusaudžu terapijā runājam par brīvo laiku, hobijiem,interesēm. Kādi tie ir,kāpēc interesē tieši tas? Kā viņi tiek galā ar konkurenci, kā attīsta uzņēmību.
Svarīga ir spēja izturēt grūtības,spēja pieņemt to ,ko vēl neprot,spēja izjust prieku un interesi!
Dominējošo emociju noskaidrošanai ir vieta psihoterapijas procesā.Kopumā spēja izjust dažādas izjūtas raksturo labu attīstību.
“Lielākā mērā, nekā mēs gribam atzīt, bērni ir gatavi uzņemties atbildību par saviem vecākiem un palīdzēt viņiem. Bērni pamana, ka vecāki zaudējuši savu “apvidus karti” vai “sargeņģeli”, un pūlas viņus nosargāt. Bet, kamēr bērni to dara, paiet viņu bērnība, šis neatgriežamais dzīves laiks, kas bērniem pašiem tik ļoti vajadzīgs, lai mācītos, dzīvotu sava vecuma dzīvi. Vajadzētu šo rūpju nastu bērniem noņemt vai vismaz atvieglot. Taču viņi to pieļauj tikai tad, ja jūt, ka viņu palīdzība vecākiem vairs nav vajadzīga."
Linde fon Keizerlinka "Šķiršanās un tikšanās"
Vecāki psihoterapijas procesā ir sadarbības partneri.Vai viņi apzinās psihoterapijas norisi?
Reizēm vecāki steigā ir ” gatavi uz visu”. Vecākiem jāapzinās psihoterapijas praktiskās puses-laiks,iespējamie izdevumi,”jādod atļauja”bērnam izmantot terapiju.
12-13 gadus veciem jauniešiem vecāki ir neaizstājams atbalsts terapijā. Savukārt 17-18 gadus vecie ir tik neatkarīgi, ka terapija galvenokārt ir uz viņu pleciem .
Jāatceras,ka bērnu un pusaudžu terapiju veicina starppaaudžu konfliktu risinājums, kur nozīme ir sarunām ar vecākiem vai viņu individuālai terapijai.
Skaidra un pozitīva vecāku attieksme palīdz psihoterapijas procesam.
Svarīga ir arī bērna paša motivācijai un viedoklim.
Dr. Iveta Pļaviņa
Sertificēta, apmācīttiesīga sistēmiskā ģimenes psihoterapeite, supervizore LPB
doc. Maija Biseniece
sistēmiskā ģimenes psihoterapeite, sistēmiskā supervīzore
